Karš un ekonomiskais uzplaukums

Otrā pasaules kara laikā „Sika” uzņēmumi turpināja ražošanu visās valstīs, kur tie atradās. Piemēram, piedevas bunkuriem, ko būvēja Šveicē un Vācijas okupētajās teritorijās, piegādāja „Sika”. Tomēr arī armobetona kuģi, ko sabiedrotie izmantoja kara materiālu transportēšanai un nogādāšanai Normandijā, tika būvēti ar „Sika” piedevām.

Uzplaukuma laikā, no piecdesmitajiem līdz sešdesmitajiem gadiem, jaunas filiāles tika nodibinātas no Zviedrijas līdz Kubai. Otrās paaudzes maiņa Šveicē sākās ar Romualda Burkarda pievienošanos uzņēmumam. Starp laiku, kad viņš sāka strādāt 1953. gadā, un viņa sievastēva Friča Šenkera (Fritz Schenker) nāvi 1971. gadā, Burkards pakāpeniski pārņēma uzņēmumu grupas vadību, kas līdz 1968. gadam bija kļuvusi par vienotu integrētu korporatīvu struktūru ar „Sika Finanz AG”. Tajā pašā gadā „Sika” tika reģistrēts Šveices Biržā.

Tomēr, kad ekonomika „pārkarsa”, sešdesmito gadu beigās „Sika” piedzīvoja nopietnu krīzi. Jaunai rūpnīcai Didingenā (Düdingen) bija nopietnas grūtības ar palaišanu, un budžets tika pārsniegts; vairāku būvuzņēmumu darbība nebija rentabla; Vācijā un Skandināvijā bija gaidāma garantijas prasību ierosināšana. Situācija bija draudoša: „Sika” ar grūtībām izvairījās no maksātnespējas.